Kad spēja tikt ar visu galā kļūst nogurdinoša

Ir cilvēki, par kuriem citi ātri saprot: uz viņiem var paļauties.

Tu atceries. Tu noorganizē. Tu pamani, kas nav izdarīts. Tu proti atrast risinājumu arī tad, kad situācija nav skaidra. Un, ja kaut kas jāiznes līdz galam, pastāv liela iespēja, ka tas nonāks pie tevis.

No malas tā izskatās pēc spēka.

Un tas arī ir spēks.

Taču reizēm spēja tikt galā ar daudz ko nozīmē arī to, ka citi vairs nepamana, cik daudz tu patiesībā nes.

Jo vairāk tu vari, jo vairāk tev sāk uzticēt

Kompetence ir vērtīga. Tā dod neatkarību, profesionālu pārliecību un sajūtu, ka vari uz sevi paļauties.

Taču tai ir arī otra puse.

Ja tu regulāri atrisini problēmas, cilvēki sāk pieņemt, ka tu tās atrisināsi arī nākamreiz.

Ja tu vienmēr atceries, citiem nav tik ļoti jāatceras.

Ja tu vienmēr pielāgojies, apkārtējā sistēma var turpināt darboties tieši tāpat.

Pamazām rodas situācija, kurā tava spēja kļūst par iemeslu vēl lielākai slodzei.

Un bieži vien tas notiek bez ļauna nodoma.

Vienkārši tāpēc, ka tu vari.

Nogurums ne vienmēr izskatās pēc sabrukuma

Mēs mēdzam atpazīt pārslodzi tikai tad, kad tā kļūst ļoti redzama.

Kad vairs nevar piecelties no gultas.

Kad gribas aiziet no darba.

Kad ķermenis sāk skaļi protestēt.

Taču nogurums var būt daudz klusāks.

Tas var izskatīties kā aizkaitinājums par sīkumiem.

Kā sajūta, ka jebkurš papildu lūgums ir par daudz.

Kā nespēja patiesi atslābināties arī tad, kad teorētiski ir brīvs vakars.

Kā vēlme, lai kāds vienreiz pats pamana, kas ir jāizdara — bez tā, ka tev tas jāpasaka.

Un reizēm kā ļoti vienkārša doma:

Es vairs negribu visu turēt kopā.

Redzamā slodze ir tikai daļa no kopējās slodzes

Ir darbi, ko var redzēt.

Tikšanās. Projekti. E-pasti. Uzdevumi. Termiņi.

Un ir darbi, kas notiek galvā.

Atcerēties.

Paredzēt.

Plānot.

Sekot līdzi.

Domāt trīs soļus uz priekšu.

Pamanīt, ka kādam kaut kas būs vajadzīgs, vēl pirms viņš to ir pateicis.

Šo slāni bieži sauc par mentālo slodzi.

Tas nav tikai “daudz darāmā”. Tā ir nepārtraukta atbildības sajūta par to, lai nekas netiktu aizmirsts.

Un tāpēc reizēm pat tukšāks kalendārs neatnes atvieglojumu.

Kalendārā var būt brīvs laiks, bet galvā joprojām nav vietas.

Varbūt problēma nav tajā, ka neproti atpūsties

Ja esi pieradusi būt tā, kura tiek galā, noguruma brīdī viegli secināt:

Man vajag labāk plānot.

Man vajag vairāk sportot.

Man vajag agrāk iet gulēt.

Man vajag iemācīties atpūsties.

Dažreiz tas viss tiešām palīdz.

Bet dažreiz problēma nav tavā spējā atjaunoties.

Problēma ir tajā, ka no tevis tiek prasīts pārāk daudz — vai arī tu pati esi pieradusi uzņemties vairāk, nekā tev patiesībā jānes.

Atpūta nevar pilnībā kompensēt struktūru, kurā slodze regulāri pārsniedz tavas robežas.

Robeža nav tikai “nē”

Runājot par robežām, mēs bieži domājam par spēju atteikt.

Taču robežas sākas agrāk.

Ar spēju pamanīt:

Kas šeit patiesībā ir mana atbildība?

Nevis — ko es varētu izdarīt.

Nevis — ko es izdarītu ātrāk.

Nevis — ko būs vieglāk izdarīt pašai, nekā izskaidrot citam.

Bet — kas patiešām ir mans.

Dažreiz robeža ir “nē”.

Dažreiz tā ir “ne šodien”.

Dažreiz — “es to varu izdarīt, bet tad kaut kam citam būs jāgaida”.

Un dažreiz robeža ir ļaut citam cilvēkam kaut ko izdarīt savā veidā, pat ja tu to izdarītu citādi.

Kas notiktu, ja tu nepaspētu visu?

Šis jautājums var būt neērts.

Jo cilvēkiem, kuri pieraduši būt uzticami, nepaspēt var šķist gandrīz kā personiska neveiksme.

Taču ir vērts sev pajautāt:

Kas patiesībā notiktu, ja es šo vienu lietu neizdarītu?

Vai sekas tiešām būtu tik lielas?

Vai kāds cits varētu uzņemties daļu?

Vai uzdevums vispār ir nepieciešams?

Vai es to daru tāpēc, ka tas ir svarīgi — vai tāpēc, ka esmu pieradusi būt cilvēks, kurš visu nokārto?

Ne viss, ko vari izdarīt, ir jāizdara tev.

Jautājums pārdomām

Paskaties uz vienu parastu nedēļu.

Ne tikai uz kalendāru, bet uz visu, ko turi galvā.

Pajautā sev:

Kuras trīs lietas es regulāri nesu tāpēc, ka esmu spējīga tās nest — nevis tāpēc, ka tām obligāti jābūt manai atbildībai?

Un pēc tam:

Kas mainītos, ja vienu no tām es pārstātu automātiski uzņemties?

Nav jāmaina viss.

Dažreiz pietiek ar vienu mazu vietu, kurā beidz būt noklusētais risinājums visiem.

Kristiānas piezīme

Spēja tikt galā ir viena no īpašībām, kas dzīvē var ļoti daudz dot.

Tā palīdz veidot karjeru, uzņemties atbildību un realizēt idejas.

Taču es arvien vairāk domāju, ka pieauguša cilvēka spēks nav tikai spējā nest daudz.

Tas ir arī spējā saprast, ko vairs nav jāturpina nest.

Ne tāpēc, ka nevari.

Bet tāpēc, ka tava enerģija ir resurss — un tev ir tiesības izlemt, kam to vēlies dot.

Noslēgumā

Ja esi pieradusi būt cilvēks, kurš tiek galā, tev nav jākļūst mazāk spējīgai.

Varbūt tev vienkārši vajag mazāk pierādīt savu spēju ar pastāvīgu pārslodzi.