Lēmumi un nākamie soļi · 4 min
Tev nav vajadzīga pilnīga pārliecība, lai spertu nākamo soli
Kāpēc gaidīšana uz drošu sajūtu parasti aizkavē tieši to informāciju, kas to radītu.
Daudzi lēmumi iestrēgst nevis tāpēc, ka mums trūkst iespēju.
Tie iestrēgst tāpēc, ka gaidām sajūtu, kuru ir grūti iegūt pirms rīcības.
Pilnīgu pārliecību.
Drošību.
Sajūtu, ka nekļūdīsimies.
Ka izvēle būs pareiza.
Ka pēc tam nenožēlosim.
Un, kamēr šī sajūta neatnāk, šķiet loģiski vēl mazliet pagaidīt.
Vēl padomāt.
Vēl izpētīt.
Vēl salīdzināt.
Taču ir viena problēma:
daļu no skaidrības mēs varam iegūt tikai pēc tam, kad sākam kustēties.
Pārliecība bieži rodas pēc rīcības, nevis pirms tās
Mēs mēdzam iedomāties, ka lēmumu pieņemšana notiek šādi:
vispirms kļūst skaidrs,
tad rodas pārliecība,
un tikai tad seko rīcība.
Realitātē bieži notiek otrādi.
Tu sper mazu soli.
Iegūsti jaunu informāciju.
Pamēģini.
Saproti, kas der un kas neder.
Un no tā pakāpeniski rodas lielāka pārliecība.
Ne tāpēc, ka esi izdomājusi visu līdz galam.
Bet tāpēc, ka tev vairs nav jābalstās tikai uz pieņēmumiem.
Gaidot pilnīgu drošību, lēmums var kļūt vēl smagāks
Jo ilgāk neko nedarām, jo vairāk vietas paliek iztēlei.
Prāts sāk modelēt visus iespējamos scenārijus.
Kas būs, ja kļūdīšos?
Kas būs, ja zaudēšu stabilitāti?
Kas būs, ja jaunais virziens neizdosies?
Kas būs, ja vēlāk sapratīšu, ka vajadzēja palikt?
Šie jautājumi nav nepareizi.
Taču bez reālas pieredzes tie bieži paliek neatbildami.
Un tad mēs mēģinām domāt vēl vairāk.
Lai gan tas, kā pietrūkst, iespējams, nav vēl viena domu stunda.
Varbūt pietrūkst viena maza eksperimenta.
Ne katrs nākamais solis ir neatgriezenisks
Lielus lēmumus bieži uztveram kā vienu milzīgu lēcienu.
Mainīt darbu.
Sākt uzņēmumu.
Pārcelties.
Mainīt nozari.
Pieteikties mācībām.
Bet bieži starp “nedarīt neko” un “mainīt visu” ir daudz starpposmu.
Tu vari aprunāties ar cilvēku citā nozarē.
Pieteikties vienai vakancei, vēl neko neapsolot.
Iziet kursu.
Izveidot vienu pilotprojektu.
Pavadīt vienu dienu ēnojot kādu profesionāli.
Uzrakstīt vienu piedāvājumu.
Pārbaudīt vienu ideju ar vienu klientu.
Šie soļi nav galīgais lēmums.
Tie ir informācijas iegūšanas veids.
Uzdod sev citu jautājumu
Kad jūties iestrēgusi, prāts bieži jautā:
“Kā lai es zinu, ka šis būs pareizi?”
Uz šo jautājumu reizēm nav iespējams atbildēt iepriekš.
Tāpēc noderīgāks jautājums var būt:
“Kādu mazu soli es varu spert, lai uzzinātu vairāk?”
Tas maina visu.
Tev vairs nav uzreiz jāizvēlas visa nākotne.
Tev jāizvēlas tikai nākamais veids, kā iegūt pieredzi.
Labs nākamais solis samazina neskaidrību
Ne katra rīcība ir vērtīga tikai tāpēc, ka tā ir rīcība.
Labs nākamais solis parasti dara vismaz vienu no trim lietām.
Tas dod informāciju.
Tas pārbauda pieņēmumu.
Tas paplašina iespējas.
Piemēram:
ja domā par karjeras maiņu, saruna ar cilvēku jaunajā jomā var dot informāciju;
ja apsver savu projektu, neliels maksas pilots var pārbaudīt pieņēmumu;
ja nezini, vai vēlies mazāku slodzi, vari izmēģināt robežu vienā konkrētā vietā.
Mērķis nav piespiest sevi kustēties ātrāk.
Mērķis ir negaidīt no domāšanas to, ko var dot tikai pieredze.
Pārliecība nav garantija
Arī pēc izpētes un eksperimentiem pilnīga drošība var neatnākt.
Un tas ir normāli.
Svarīgs lēmums gandrīz vienmēr ietver zināmu nenoteiktību.
Pārliecība nenozīmē:
“Es zinu, ka viss izdosies.”
Dažreiz tā nozīmē:
“Es zinu pietiekami, lai spertu nākamo soli.”
Tas ir daudz reālistiskāks standarts.
Un bieži arī daudz noderīgāks.
Jautājums pārdomām
Padomā par vienu lēmumu, kuru esi atlikusi.
Pajautā sev:
Ko es gaidu, lai sajustu pirms rīcības?
Pilnīgu drošību?
Pārliecību?
Apstiprinājumu no citiem?
Garantiju, ka nekļūdīsies?
Un tad:
Kādu mazu, atgriezenisku soli es varētu spert nākamo septiņu dienu laikā, lai iegūtu vairāk informācijas?
Nevis atrisināt visu.
Vienkārši uzzināt kaut ko jaunu.
Kristiānas piezīme
Man šķiet, ka viena no grūtākajām lietām pieauguša cilvēka lēmumos ir pieņemt, ka ne vienmēr būs sajūta: “Tagad esmu pilnīgi droša.”
Dažreiz šī sajūta neatnāk pirms pirmā soļa.
Tā rodas pēc pirmās sarunas, pirmā mēģinājuma, pirmā “nē” vai pirmās reālās pieredzes.
Tāpēc es sev arvien biežāk nejautāju:
“Vai esmu pilnīgi pārliecināta?”
Es jautāju:
“Vai šis ir pietiekami drošs nākamais solis, no kura es kaut ko uzzināšu?”
Noslēgumā
Tev nav jāzina visa nākamā nodaļa.
Tev nav jābūt garantijai.
Un tev nav jāizjūt pilnīga pārliecība.
Dažreiz vajadzīgs tikai nākamais solis, kas ir pietiekami mazs, lai to varētu izmēģināt, un pietiekami vērtīgs, lai tas dotu jaunu informāciju.
Ja jūti, ka esi iestrēgusi starp vairākām iespējām un doma pati vairs neved uz priekšu, mēs varam to izpētīt sarunā.