Vai tev vajadzīga karjeras maiņa — vai vienkārši kaut kam darbā jāmainās?

Ir brīži, kad doma par darba maiņu sāk atgriezties arvien biežāk.

Varbūt svētdienas vakarā jau jūti saspringumu par pirmdienu. Varbūt agrāk interesanti uzdevumi vairs neizraisa nekādu interesi. Varbūt arvien biežāk domā par pilnīgi citu profesionālo virzienu.

Un tad rodas jautājums:

Vai man vajadzīga karjeras maiņa?

Dažreiz atbilde tiešām ir “jā”.

Taču reizēm problēma nav profesijā.

Reizēm jāmainās darbavietai. Vadītājam. Slodzei. Lomai. Atbildības apjomam. Darba videi. Veidam, kā strādā.

Šīs atšķirības ir svarīgas, jo pilnīga karjeras maiņa un viena būtiska darba apstākļa maiņa prasa ļoti atšķirīgus lēmumus.

Ne katra vēlme aiziet nozīmē, ka jāmaina profesija

Kad darbā ilgstoši nejūtamies labi, prāts mēdz meklēt lielu risinājumu.

“Man jāiet prom.”

“Šis nav mans.”

“Man vajag pilnīgi citu darbu.”

Taču vārds “darbs” sevī ietver daudz dažādu elementu.

Profesiju.

Nozari.

Konkrēto uzņēmumu.

Vadītāju.

Komandu.

Slodzi.

Darba laiku.

Atbildības līmeni.

Atalgojumu.

Attīstības iespējas.

Darba jēgu.

Ja visi šie elementi saplūst vienā neapmierinātības sajūtā, viegli secināt, ka jāmaina viss.

Skaidrība sākas ar to, ka šo sajūtu sadala mazākās daļās.

Pajautā sev: kas tieši vairs neder?

Var palīdzēt ļoti vienkāršs vingrinājums.

Pabeidz teikumu:

“Ja es varētu saglabāt savu profesiju, bet mainīt vienu lietu darbā, es mainītu…”

Kas parādās pirmais?

Slodze?

Vadītājs?

Darba kultūra?

Atalgojums?

Elastība?

Uzdevumu saturs?

Iespēja ietekmēt lēmumus?

Ja atbilde ir ļoti konkrēta, iespējams, tev nav jāatsakās no visas profesionālās identitātes.

Varbūt vajadzīga cita vide, nevis cita karjera.

Dažreiz esi nogurusi no vietas, nevis no profesijas

Vienu un to pašu darbu var piedzīvot pilnīgi atšķirīgi dažādās organizācijās.

Vide, kurā nav uzticēšanās, skaidrības vai robežu, var likt domāt, ka pati profesija vairs neder.

Taču citā komandā ar citu vadības stilu, skaidrākām prioritātēm un veselīgāku tempu tas pats profesionālais lauks var justies pavisam citādi.

Tāpēc ir vērts sev pajautāt:

Vai esmu nogurusi no tā, ko daru — vai no tā, kā un kur man tas jādara?

Šie nav viens un tas pats jautājums.

Un atbilde var būt ļoti atbrīvojoša.

Bet dažreiz tiešām ir mainījusies pati profesionālā interese

Ir arī cita situācija.

Tu vari strādāt labā uzņēmumā.

Ar saprātīgu vadītāju.

Ar pieņemamu slodzi.

Ar normālu atalgojumu.

Un tomēr just, ka pats darba saturs vairs neinteresē.

Nevis tāpēc, ka esi nogurusi.

Bet tāpēc, ka esi izaugusi citā virzienā.

Iespējams, agrāk tev bija svarīgi sasniegumi, temps vai statuss, bet tagad svarīgāka kļuvusi autonomija, jēga, radošums vai elastība.

Tas nenozīmē, ka iepriekšējā karjera bija kļūda.

Tas var nozīmēt, ka tā bija piemērota tev citā dzīves posmā.

Atšķirība starp “es vairs negribu šo” un “es gribu kaut ko citu”

Pirmais apgalvojums ir svarīgs.

Taču tas vēl nav virziens.

**“Es vairs negribu šādi strādāt”** var būt ļoti skaidra atziņa.

Bet nākamais jautājums ir:

Ko es gribētu piedzīvot vairāk savā darbā?

Vairāk patstāvības?

Vairāk sadarbības?

Mazāk cilvēku vadības?

Vairāk cilvēku vadības?

Vairāk radošuma?

Lēnāku tempu?

Lielāku ietekmi?

Konkrētāku rezultātu?

Vairāk drošības?

Vairāk brīvības?

Šis jautājums palīdz pāriet no bēgšanas prom no kaut kā uz virzīšanos kaut kam pretī.

Pirms mainīt karjeru, pārbaudi mazākos scenārijus

Ne visi jautājumi jārisina ar lielāko iespējamo lēmumu.

Pirms secināt, ka jāmaina profesija, vari pārbaudīt mazākus scenārijus.

Vai cita loma tajā pašā nozarē justos citādi?

Vai cits uzņēmums dotu to, kā pašlaik pietrūkst?

Vai vari samazināt slodzi?

Vai iespējams mainīt atbildības sadalījumu?

Vai kāds blakusprojekts var palīdzēt pārbaudīt citu interesi?

Vai ir veids, kā uz laiku pietuvoties citam profesionālajam virzienam, nepametot esošo darbu uzreiz?

Mazāks eksperiments ne vienmēr dod galīgo atbildi.

Taču tas dod informāciju.

Un informācija ir ļoti vērtīga, kad lēmums šķiet liels.

Kad karjeras maiņa varētu būt īstais jautājums

Nav vienas formulas, kas pateiktu, kad pienācis laiks mainīt karjeru.

Taču ir vērts uzmanīgāk skatīties, ja ilgstoši atkārtojas vairākas lietas.

Darba saturs vairs neizraisa interesi pat labākos apstākļos.

Tu negribi attīstīties tālāk tajā pašā profesionālajā virzienā.

Lomas, uz kurām teorētiski varētu virzīties, tevi neuzrunā.

Interese par citu jomu nav tikai fantāzija par “vieglāku dzīvi”, bet saglabājas arī pēc reālas izpētes.

Un doma par palikšanu šajā profesionālajā laukā vēl vairākus gadus rada sajūtu, ka atkāpies no sevis.

Tas vēl nenozīmē, ka rīt jāiesniedz atlūgums.

Bet tas ir pietiekams iemesls sākt nopietni pētīt alternatīvas.

Jautājums pārdomām

Pamēģini sadalīt savu neapmierinātību trīs kolonnās.

Ko es gribētu saglabāt?

Varbūt prasmes. Ienākumu līmeni. Nozari. Cilvēkus. Darba saturu. Elastību.

Ko es noteikti gribētu mainīt?

Varbūt tempu. Vadības stilu. Atbildības apjomu. Darba laiku. Kultūru.

Ko es vēl nezinu?

Varbūt to, vai tiešām vēlies jaunu profesiju.

Vai arī tikai citu veidu, kā izmantot jau esošās prasmes.

Šāds dalījums bieži palīdz ieraudzīt, ka lēmums nav tikai starp “palikt” un “aiziet”.

Starp tiem ir daudz vairāk variantu.

Kristiānas piezīme

Man šķiet, ka karjeras lēmumos mēs reizēm pārāk ātri mēģinām atrast pareizo atbildi.

Taču pirms atbildes bieži nepieciešams daudz precīzāks jautājums.

“Vai man jāmaina karjera?” ir ļoti liels jautājums.

Dažreiz noderīgāks ir:

“Kas manā pašreizējā darbā vairs neder — un ko no tā var mainīt, nemainot visu?”

Un tikai tad, ja atbilde atkal un atkal ved pie pašas profesijas, ir vērts pētīt nākamo virzienu nopietnāk.

Noslēgumā

Tev nav jāzina nākamā profesija, lai atzītu, ka pašreizējā situācijā kaut kam jāmainās.

Un tev nav jāmaina visa karjera tikai tāpēc, ka pašreizējais darbs vairs neder.

Skaidrība bieži rodas nevis no viena liela lēmuma, bet no spējas precīzi nosaukt problēmu.