Finanšu drošības spilvens: cik lielam tam jābūt pirms karjeras maiņas?

Finanšu drošības spilvens nav viens skaitlis visiem

Karjeras maiņa var nozīmēt jaunu nozari, zemāku sākuma algu, mācību periodu vai laiku bez regulāriem ienākumiem. Tāpēc vispārīgs ieteikums par noteiktu mēnešu skaitu ir tikai sākumpunkts.

Labs finanšu drošības spilvens atbild uz jautājumu: cik daudz laika un izvēles brīvības man vajag, lai pārejas laikā nepieņemtu nākamo lēmumu panikā?

1. Nosaki savu minimālo mēneša budžetu

Saskaiti obligātos izdevumus, nevis visu pašreizējo dzīvesveidu. Iekļauj mājokli, pārtiku, transportu, saistības, veselību un apgādājamos.

Pēc tam pārbaudi, vai budžets ir reālistisks. Ja tas paredz, ka vairākus mēnešus nebūs neviena neplānota izdevuma, tas nav drošs pamats.

2. Novērtē pārejas ilgumu

Karjeras maiņa parasti aizņem ilgāk nekā vienkārša pāriešana līdzīgā amatā. Padomā:

• cik ilgi nepieciešams apgūt prasmes;
• vai vajadzīgs portfolio vai pieredzes projekts;
• cik ilgs ir atlases process;
• vai jaunajā nozarē iespējams sākt ar zemāku algu;
• cik ilgs laiks var paiet līdz pirmajiem stabilajiem ienākumiem.

Neizmanto tikai optimistisko termiņu. Izveido arī reālistisku un sarežģītāku scenāriju.

3. Pievieno riska koeficientus

Drošības rezervei jābūt lielākai, ja:

• esi vienīgais stabilais pelnītājs mājsaimniecībā;
• Tev ir bērni vai citi apgādājamie;
• ir lieli kredītmaksājumi;
• veselības vai aprūpes izdevumi var mainīties;
• jaunajā nozarē ir mazāk vakances vai neregulāri ienākumi;
• pārejas laikā jāfinansē mācības;
• nav viegli atgriezties iepriekšējā darbā.

Savukārt risku var mazināt otra stabils ienākums, jau saņemts darba piedāvājums, spēcīgs profesionālais tīkls vai iespēja pāreju sākt paralēli darbam.

4. Sadali rezervi trīs daļās

Lai naudas mērķis būtu saprotamāks, sadali to:

• pamata drošības fonds — ikdienas obligātajiem izdevumiem;
• karjeras pārejas fonds — mācībām, tehnikai, transportam vai citiem konkrētiem izdevumiem;
• neparedzētā rezerve — gadījumam, ja pāreja ieilgst vai rodas papildu vajadzības.

Šāds sadalījums palīdz neredzēt visus uzkrājumus kā vienu brīvi tērējamu summu.

5. Pārbaudi savu skaitli pret dzīves realitāti

Uzdod sev piecus jautājumus:

• 1. Cik mēnešus šī summa nosegtu manus obligātos izdevumus?
• 2. Kādi pārejas izdevumi nav ikmēneša budžetā?
• 3. Kas notiek, ja ienākumi atsākas vēlāk?
• 4. Kurus izdevumus es patiešām varētu samazināt?
• 5. Kāds ir mans rezerves plāns, ja izvēlētais virziens neder?

Drošības spilvens ir pietiekams tad, kad tas atbalsta konkrētu pārejas plānu, nevis tikai rada patīkamu skaitli kontā.

Drošības sajūta un drošības summa nav viens un tas pats

Dažreiz cilvēkam ir uzkrājumi, bet trauksme nepazūd. Tas var notikt, ja nav skaidrs, kam nauda paredzēta, cik ilgi tā pietiks vai ko darīt pēc tam.

Tāpēc drošību rada kombinācija:

• naudas rezerve;
• zināmi izdevumi;
• pārbaudītas alternatīvas;
• skaidrs nākamais solis;
• iespēja koriģēt plānu.

Nauda dod telpu. Plāns palīdz šo telpu izmantot.

Nākamais solis

Uzraksti savu sākotnējo mērķi šādā formā:

“Man nepieciešami ___ € pamata izdevumiem, ___ € pārejas izmaksām un ___ € neparedzētai rezervei.”

Pēc tam salīdzini šo mērķi ar pašreizējiem brīvi pieejamajiem uzkrājumiem un nosaki reālistisku papildināšanas tempu.